menu1
  menu2
  menu3

baltic ball

Балтийский Бал в Риге стал одним из самых ярких и заметных явлений в жизни столицы Латвии. За два года бал уже успел создать себе репутацию изысканного светского и культурного события международного уровня. 21 сентября 2019 года, в уютном дворце «Зиемельблазма», он пройдет уже в третий раз.

На Третий Балтийский Бал в Ригу приедет более трехсот пятидесяти гостей из Латвии, России, Австрии, Германии, Франции и других стран.Среди гостей- представители деловых кругов, политики, дипломаты, общественные деятели…

Бал откроют дебютанты- 26 пар девушек и юношей из Латвии, России и других стран. Дебютанты отбираются по результатам собеседования за несколько месяцев до бала, чтобы успеть пройти необходимую танцевальную подготовку.

В концертной программе бала, примут участие звезды мировой оперы- великолепная российская сопрано Вероника Джиоева и оперная дива из Германии Надя Михаэль споют сольные арии и несколько дуэтов.

Разнообразная и насыщенная танцевальная программа бала пройдет в сопровождении Симфонического оркестра Латвии (дирижер Андрей Лебедев, Новая Опера, Москва) и джазового JelgavaBigBand.И, конечно, гостей ждет изысканный ужин который приготовит шеф-повар легендарного ресторана 36 –линия Лаурис Алексеевс.

В благотворительной лотерее для гостей будут разыграны ценные призы. Вести Бал вновь доверено балерине и актрисе Илзе Лиепа, а ее партнером станет известный киноактер Инвар Калныньш. Организаторы Балтийского Бала - латышская SIABALTICBALL и российская компания «Венский Бал Москва». Подробная информация о мероприятии и бронирование билетов - на сайте www.balticball.lv.

 

3. augustā Dzintaru koncertzālē izskanēja krāšņs starptautiskā baleta festivāla “Baleta zvaigznes Jūrmalā” 20 gadu jubilejas koncerts. Festivāla mākslinieciskais vadītājsAivars Leimanis par godu jubilejai bija sapulcinājisbaleta izcilības no Montekarlo, Štutgartes, Hamburgas, Horvātijas, Krievijas un Latvijas Nacionālā baleta trupām, pārstāvot Armēniju, Brazīliju, Itāliju, Koreju, Ukrainu, Japānu, Kanādu, Krieviju un Latviju.

                         b2                b1

Pirmo festivālu pirms divdesmit gadiem atklāja jauniņās studentes Elza Leimane un Anna Laudere. Šovasar, sveicot festivālu jubilejā, abas mākslinieces atkal dejoja Dzintaros, tikai nu jau kā vadošās solistes Rīgas un Hamburgas baleta teātros. Anna Laudere pārstāvēja Hamburgas baleta teātri un pārī ar Edvinu Revazovuizpildīja fragmentus no baleta izrādes “Anna Kareņina” Džona Noimaijera(JohnNeumeier)horeogrāfijā. Annas tēlu horeogrāfs veidojis īpaši A. Lauderei. Savukārt Elza Leimane festivālā piedalījās gan dejotājas, gan horeogrāfes ampluā.

Ārvalstu viesu vidū bija solistu pāris no Princeses Greisas Kellijas dibinātāMontekarlo baleta teātra(Les BalletsdeMonteCarlo) – armēniete Viktorija Ananjana (VictoriaAnanyan) un itālis Simone Tribuna(Simone Tribuna). Dejotāji izpildījapasdedeuxno baleta izrādēm “Romeo un Džuljeta” un “Dov’èlaLuna” Montekarlo baleta vadītāja Žana Kristofa Majo(Jean-ChristopheMaillot) horeogrāfijā.

Štutgartes baleta teātri pārstāvēja vadošo solistu pāris, korejiete HjojiņaKanga(HyoYungKang)un kanādietisDžeisonsReilijs(JasonRaily). Pāris dejojaJiržījaKiliāna(JiříKylián)darbu “Oneof a Kind” un Mauro Bigonceti(Mauro Bigonzetti)horeogrāfiju “Kazimir’sColors”. 

                     b5                    b7

Pasdedeux no baleta “Kopēlija” izpildīja Horvātijas baleta teātra (HrvatskoNarodnoKazalište u Splitu) solistu pāris Ivans Boiko (Ivan Boiko, Ukraina) un NozomiMiura (Japāna). Intriģējoša bija tikšanās ar dvīņu māsām, televīzijas šova “Tanci” zvaigznēm Anastasiju un Viktoriju Mihailecām(AnastasiaandVictoriaMihailec) no Krievijas.

Jau tradicionāli festivālā piedalījās Latvijas Nacionālā baleta trupa un solisti Elza Leimane, Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Arturs Sokolovs, Kārlis Cīrulis un Kristaps Jaundžeikars, kuri izpildīja fragmentus no jaunākajiem sezonas iestudējumiem “Trīs Musketieri” Pola Čalmera(Paul Chalmer)horeogrāfijā un “Antonija#Silmači” Aivara Leimaņa horeogrāfijā, kā arī jaunākās pašmāju horeogrāfu miniatūras.

Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivālsaug un pilnveidojas jau 20 gadu, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem. Festivāla jubilejas reizē skaitītājus gaida tikšanās ar augstākās raudzes dejotājiem un jauniem talantiem, mūžīgām vērtībām un drosmīgiem meklējumiem, un, kā jau ik gadu vienmēr, lieliska atmosfēra un svētki dejas mākslai!

Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” šogad svin 20 gadu jubileju,un par godu tam festivāla mākslinieciskais vadītājsAivars Leimanis sagatavojis īpašu svētku programma: 3. augustā uz Dzintaru koncertzāles skatuves tiksies baleta izcilības no Montekarlo, Štutgartes, Hamburgas, Horvātijas un Krievijas baleta trupām, pārstāvot Armēniju, Brazīliju, Itāliju, Koreju, Ukrainu, Japānu, Kanādu un Krieviju. Kā ierasts, festivāla programmā būs arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.

Pirmo festivālu pirms divdesmit gadiem atklāja jauniņās studentes Elza Leimane un Anna Laudere. Šovasar, sveicot festivālu jubilejā, abas mākslinieces atkal dejos Dzintaros, tikai nu jau kā vadošās solistes Rīgas un Hamburgas baleta teātros. Anna Laudere pārstāvēs Hamburgas baleta teātri un pārī ar Edvinu Revazovuizpildīs fragmentus no baleta izrādes “Anna Kareņina” Džona Noimaijera(JohnNeumeier)horeogrāfijā. Annas tēlu horeogrāfs veidojis īpaši A. Lauderei. Savukārt Elza Leimane festivālā piedalīsies gan dejotājas, gan horeogrāfes ampluā.

Ārvalstu viesu vidū būs solistu pāris no Princeses Greisas Kellijas dibinātāMontekarlo baleta teātra(Les BalletsdeMonteCarlo) – armēniete Viktorija Ananjana (VictoriaAnanyan) un itālis Simone Tribuna(Simone Tribuna). Dejotāji izpildīspasdedeuxno baleta izrādēm “Romeo un Džuljeta” un “Dov’èlaLuna” Montekarlo baleta vadītāja Žana Kristofa Majo(Jean-ChristopheMaillot) horeogrāfijā.

Štutgartes baleta teātri pārstāvēs vadošo solistu pāris, korejiete HjojiņaKanga(HyoYungKang)un kanādietisDžeisonsReilijs(JasonRaily). Pāris dejos JiržījaKiliāna(JiříKylián)darbu “Oneof a Kind” un Mauro Bigonceti(Mauro Bigonzetti)horeogrāfiju “Kazimir’sColors”.

Pasdedeux no baleta “Kopēlija” izpildīs Horvātijas baleta teātra (HrvatskoNarodnoKazalište u Splitu) solistu pāris Ivans Boiko (Ivan Boiko, Ukraina) un NozomiMiura (Japāna). Intriģējoša būs tikšanās ar dvīņu māsām, televīzijas šova “Tanci” zvaigznēm Anastasiju un Viktoriju Mihailecām(AnastasiaandVictoriaMihailec) no Krievijas.

Jau tradicionāli festivālā piedalīsies Latvijas Nacionālā baleta trupa un solisti Elza Leimane, Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Arturs Sokolovs, Kārlis Cīrulis un Kristaps Jaundžeikars, kuri izpildīs fragmentus no jaunākajiem sezonas iestudējumiem “Trīs Musketieri” Pola Čalmera(Paul Chalmer)horeogrāfijā un “Antonija#Silmači” Aivara Leimaņa horeogrāfijā. Par aizvien būtiskāku festivāla programmas daļu kļūst arī jaunākās pašmāju horeogrāfu miniatūras.

Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivālsaug un pilnveidojas jau 20 gadu, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem. Festivāla jubilejas reizē skaitītājus gaida tikšanās ar augstākās raudzes dejotājiem un jauniem talantiem, mūžīgām vērtībām un drosmīgiem meklējumiem, un, kā jau ik gadu vienmēr, lieliska atmosfēra un svētki dejas mākslai!

         balet1 2  balet1 3

 

Festivālā “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kas šogad svin 20 gadu jubileju, viesosies dejotāju pāris no slavenā Montekarlo baleta (Les Ballets de Monte Carlo). Armēniete Viktorija Ananjana (Victoria Ananyan) un itālis Simone Tribuna (Simone Tribuna) izpildīs pas de deux no pasaulslavenā horeogrāfa un Montekarlo baleta vadītāja Žana Kristofa Majo (Jean-Christophe Maillot) baleta izrādēm “Romeo un Džuljeta” un “Dov’è la Luna”.

Monako ir valsts, kurā budžets kultūrai ir 5% no IKP un baleta māksla ir goda vietā. Tieši Monako no 1909. līdz 1929. gadam tapa Sergeja Djagiļeva(Serge Diaghilev)“Krievu sezonu” izrādes, kas iekaroja Parīzi un mainīja baleta attīstības trajektoriju pasaulē. Montekarlo baleta trupa, kādu to pazīstam šodien, tika izveidota 1985. gadā pēc Monako princeses iniciatīvas, un kopš 1993. gada baletu vada izcilais franču horeogrāfs Žans Kristofs Majo.

Pasaulslavenais horeogrāfsŽans Kristofs Majo dejotāja pieredzi guvis baletskolā Kannās Rozelas Haitoveras (Rosella Hightower) vadībā un piecus gadus dejojis vadošās lomas pie Džona Noimaijera (John Neumeier)Hamburgas baletā, līdz viņa dejotāja karjerai strauju punktu pielika negadījums. Horeogrāfs radījis vairāk nekā 80 darbu, turklāt vairāk nekā 30 no tiem – tieši Montekarlo baletam, un turpina aktīvi strādāt arī šobrīd. Žans Kristofs Majo atsakās sekot vienam stilam, un viņu ir grūti pieskaitīt klasiskajam vai laikmetīgajam baletam. Ž. K. Majo regulāri aicina darbam ar 50 lieliskajiem Montekarlo trupas dejotājiem arī citus izcilus mūsdienu horeogrāfus un dod iespēju arī jaunām balsīm dejas pasaulē. Vieshoreogrāfu vidu bijuši: Sidi Larbi Šerkaui (Sidi Larbi Cherkaoui), Lusinda Čaildsa (Lucinda Childs), Viljams Forsaits (WilliamForsythe), JiržījsKiliāns(JiříKylián) un pat Marī Šinuāra(Marie Chouinard).

Jūrmalā viesi no Montekarlo dejos fragmentus no Ž. K. Majo 20. gadsimta deviņdesmitajos gados radītām horeogrāfijām, kas vēl aizvien ir trupas repertuārā. “Kur ir mēness” (“Dov’è la Luna”) ir 1994. gadā tapis darbs ar Aleksandra Skrjabina (Alexander Scriabin)mūziku. Tā ir izjusta mesa septiņiem dejotājiem, kuri iegrimst ēnu un gaismas pasaulē, lai meklētu tur apslēptos ķermeņus. “Baletam nav ne sākuma, ne beigu, tas paliek mūžīgā pārejas stāvokli. Pāreja man šķiet vienīgais nemainīgais esības veids…,” tā Žans Kristofs Majo. 1996. gadā tapušais balets “Romeo un Džuljeta” ar Sergeja Prokofjeva (Sergei Prokofiev)mūziku Ž. K. Majo interpretācijā labi zināmo stāstu pasniedz kā mūka Lorenco sāpju pilnas trauksmes piepildītus atmiņu uzplaiksnījumus. Mūks pārdomā to, pie cik traģiska iznākuma nejaušību virknes dēļ noveda viņa labie nodomi.

Majo horeogrāfiju pasaulē skatītājus ievedīs Simone Tribuna un Viktorija Ananjana. Viktorija Ananjana ir Erevānā dzimusi armēniete, mācījusies Permas baletskolā un no 2003. līdz 2007. gadam bijusi soliste Permas baleta teātrī. No 2007. gada līdz 2012. gadam dejojusi vadošās lomas baletos “Bajadēra”, “Žizele”, “Gulbju ezers”, “Apburtā princese” Nīderlandes Nacionālajā baletā. Gadu dejojusi arī Sanfrancisko baletā, betkopš 2015. gada ir Montekarlo baleta māksliniece.

Simone Tribuna ir dzimis Palermo pilsētā Itālijā. Baleta izglītību ieguvis Princeses Grasas akadēmijā Monako. Divus gadus bijis solists Leipcigas baletā, bet kopš 2016. gada dejo Montekarlo baleta trupā. 2009. un 2012. gadā saņēmis zelta medaļas Starptautiskajābaleta konkursā Sicīlijā.

Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” šogad svin 20 gadu jubileju, un par godu tam festivāla mākslinieciskais vadītājsAivars Leimanis sagatavojis īpašu svētku programmu: 3. augustā uz Dzintaru koncertzāles skatuves tiksies baleta izcilības no Montekarlo, Štutgartes, Hamburgas, Horvātijas un Krievijas baleta trupām, pārstāvot Armēniju, Brazīliju, Itāliju, Koreju, Ukrainu, Japānu, Kanādu un Krieviju. Kā ierasts, festivāla programmā būs arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.Skaitītājus gaida tikšanās ar augstākās raudzes dejotājiem un jauniem talantiem, mūžīgām vērtībām un drosmīgiem meklējumiem, un, kā jau ik gadu, lieliska atmosfēra un svētki dejas mākslai.

          balet1 1          balet1 4 

Ķīniešu kultūras centra jauno telpu atklāšana notika jūnija vidū Rīgā. 

Svētki ir pagājuši  ķīniešu svētku laikā Duan-woo vai 端午, kā arī festivāla Double Five (piektā mēneša piektā diena pēc Mēness kalendāra) vai Dragon Laivu svētki, kas apzīmē vasaras karstuma dienu. Pilsētās laika apstākļi arī atbalstīja šī pasākuma viesus un dalībniekus, 13. jūnijā atklāšanas dienā gaisa temperatūra pārspēja rekordu, + 34,1 ° C.

Pasākuma ietvaros notika svinīgas uzrunas, koncerts, meistarklases un neaizmirstami izsmalcināta fotoizstāde. Festivāla viesi tika cienāti ar tradicionālajiem ēdieniem, viens no tiem bija zongzi (lipīgi rīsi, pildīti ar bambusa lapu).

Šādi pasākumi ne tikai rada svētku noskaņu, bet arī veicina labāku sapratni starp mūsu valstu iedzīvotājiem un stiprina starpvalstu attiecības.

       kina3 kina
       https://www.facebook.com/pages/Ķīnas-Kultūras-Centrs 

In Riga in the middle of June took place wonderful event dedicated to Chinese traditional festival 端午节 -duānwǔjié - Dragon Boat Festival (5th day of the 5th lunar month). During the festival participants learned traditions of the festival, learned how to make some traditional crafts and tasted zongzi (traditional food of the event).

Such events not only create a festive mood, but also contribute to a better understanding between the inhabitants of our countries and strengthen interstate relations.

                   kina5  kina4
              https://www.facebook.com/pages/Ķīnas-Kultūras-Centrs 

В середине июня в Риге состоялось торжественное открытие нового помещения Китайского Культурного Центра.

Празднование прошло в рамках китайского праздника Дуань-у или 端午 , он же праздник Двойной Пятёрки (пятый день пятого месяца по лунному календарю), или Праздник драконьих лодок, который знаменует день прихода летней жары. Погода в городе тоже поддержала гостей и участников этого события, 13 июня в день открытия, температура воздуха побила рекорд — +34,1° С.

В рамках мероприятия прозвучали торжественные речи,  прошел концерт, были проведены мастер-классы и запоминающаяся утонченная фотовыставка. Также гостей праздника угощали традиционными блюдами, одно из них - цзунцзы (клейкий рис с начинкой в бамбуковом листе).

Подобные мероприятия не только создают праздничное настроение, но и способствуют лучшему взаимопониманию между жителями наших стран и укрепляют межгосударственные отношения.

 

HBF

НА ГЛАВНУЮ            БУДУЩЕЕ            ПРОЕКТЫ           КОНТАКТЫ

X
X
X